Mēs, latvieši, esam pieticīga tauta, pēc vispērējā pieņēmuma. Ja kas notiek, mēs labāk paklusējam un dodamies tālāk, uztraucoties tikai pēc tam, un sev pārmetot atkal un atkal. Iesaku vairāk nepadoties un cīnīties par savu patiesību, lai vai ar ko. Mazs cinītis spēj apgāzt lielu vezumu, tas nekas, ka dažkārt lielais vezums mazo cinīti piespiež, bet viņš jau tiek laukā.
Nepadoties un cīnīties par savām tiesībām, par savu patiesību ir tas, kas mums pietrūkst. Kāds uzrej, pasaka kaut ko, nu ir jau citi veidi, kā iedomīgajam m**kam likt aizdomāties, ka deguns uzcelts pārāk augstu. Vajag tikai nolikt pie vietas.
Zināsim savas tiesības, un ja arī nezinam, cīnīsimies par savcu patiesību! Tas ir tas, kas mums, kā nācijai, vajadzīgs. Pārējais jau ir! Lai arī nosacīti, tomēr ir!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru