Attieksme veikalos utt

Kas nu jāsaka, laikam zināms ir visiem: attieksme veikalos un pērkot pakalpojumus kļūst, diemžēl, arvien šausmīgāka. liekas, ka sen radusies iezīme - neprasi, man (pārdevējam) neko nevajag, turpinot seno padomju sēriju no anekdotes - ārsts saka pacientam - nenāciet pie manis šodien, nāciet rīt. atnāk rīt - ārsts saka: es taču teicu, nenāciet šodien, nāciet rīt. kvalitāte aiziet nebūtībā, bet arī kvantitātes nav. ieteiktu vienu lietu atcerēties - mēs maksājam naudu par pakalpojumu un mums ir visas tiesības pieprasīt to, lai tas būtu kvalitatīvs, uzstāt uz tā, ja tas netiek nodrošināts! un neatlaisties. jo daudziem jau liekas, ka latvietis ar savu mentalitāti vienreiz (ja izdomās) pateiks, otrreiz, ja saņems atteikumu, vairs neprasīs. bet kāpēc? vai nauda un laiks (mūsu) tiek tērēti tāpēc, lai saņemtu tukšumu vai šausmīgu produktu? nē. cienīsim savu laiku un naudu, kas tiek pelnīta grūtos ekonomiskos (arvien tomēr) apstākļos un neļausim visādiem aušām (maigi izsakoties) to nozagt un sabojāt! par to, kas netiek nodrošināts tā, kā to vajadzētu - cīnīsimies un neatpāksimies, jo tikai centība, spītīgums, dažkārt palīdz, lai sasniegtu to, ko cilvēks vēlas. ne tā? lai veicas!